Augusts nāk ar savu ražu. Un kamēr gatavojas un briest āboli, tikmēr izmantojam plūmes. Gan vietējās, gan tālu nākušās ir daudz un dažādās variācijās. Pēc novērojumiem tirgū, Itālijā dzimušās plūmes savos izmēros pārspēj jebkuras citas - ir lielas un ar viegli izņemamu kauliņu. Tās vislabāk derēs skaistiem desertiem, kā plūmju tarte, plūmju krambls vai jebkuras kūkas dekoram.

Nedaudz mazākas, bet skaisti sārtas, skābenas un pagrūtāk izņemamu kauliņu (visdrīzāk ne īsti gatavas plūktas Polijas un citos tuvākos kaimiņu dārzos ievāktas) labi derēs dažādos desertos, savārījumos un arī mafinos jeb kēksiņos.

Ir vēl tās pavisam mazās gan sārti violetās, gan dzeltenās, kas tirgū īsti nekotējas, bet dabūtas pa privātiem kanāliem, ar savu īsto un intensīvo garšu lieliski der ievārījumiem un džemiem. Kādā vēsā un pelēkā rudens rītā brokastīs uzziesta plūmīšu zaptīte uz tostermaizes būs saldskāba un pacilājoša dunka visai dienai.

Šeit dažas receptes, ko pamēģināt plūmju laikā.