Tuvojoties valsts svētkiem, aizdomājos par latviešu ēdieniem. Ko tad mēs īsti varam saukt par nacionālajiem ēdieniem, ko pazīst katrā mājā un receptes tiek nodotas no paaudzes paaudzē. Biezpienmaize noteikti var pretendēt uz vietu latviešu virtuvē. Tā pat raksturo vidējo latvieti - no ārpuses glīta, bet ne ārišķīgi grezna, vienkārša (nosaukumā vien tiek dēvēta par maizi), nesteidzīgi briest, bet, kas to pagaršojis, atzīs par labu esam, prasīs vēl un paliks atmiņā uz visiem laikiem.
Biezpiens ir mums labi saprotams produkts. Tas atrodams katra pārtikas veikalā, vairākos veidos un 'brendos'. Pēdējā laikā veikala plauktos parādījies tāds biezpiena paveids kā kulinārijas biezpiens, kas būtībā ir kārtīgi sablendēts biezpiens. Atzīšos, ka ar biezpiena blendēšanu neaizraujos. Pavisam cita garša kūkai vai biezpiena sacepumam ir ar biezpienu, kas izberzts caur sietu. Diezgan arhaiska metode, bet tajā ir savs šarms. Gala produkts ir gaisīgs, ar minimāli jūtamu biezpiena struktūru. Un klāt vajag pavisam nedaudz - olas, kas satur visu kopā, šķipsniņa vaniļas un citrona miziņas. Šādu biezpiena sacepumu taisu, kad ciemos atbrauc draugi no citām valstīm.
Bet dodu iespēju arī kulinārijas biezpienam sevi pierādīt. Recepte ir pamatā no portāla 'garsigalatvija' ar maniem eksperimentāliem uzlabojumiem. Galvenokārt, mēģināju padarīt biezpiena masu ne tik blīvu, pievienojot pienu un mannu, arī cukura daudzums ir saprāta robežās tāpat kā citās manās receptēs, bet recepte jebkurā gadīumā nevar nesanākt. Galvenais, gatavot ar mīlestību un atturēties neapēst pirms laika :)
