Kas gan ir Halovīns bez ķirbīšiem? Un spociņiem?
Kas gan vispār ir Halovīns? Tie, kuriem ir mazi bērni, tie zinās, ka vajag gan maskas, gan jāizgrebj vismaz viens ķirbis un, ja nu nekas no tā, tad vismaz jāsagādā konfekšu kalni.
Bet kāpēc gan vispār ir tāds Halovīns? Izrādās, ka šo svētku saknes meklējamas Eiropā, seno ķeltu zemēs, kas atradās tagadējās Anglijas, Īrijas un Francijas ziemeļu teritorijās. Pagānu tradīcija, kad tika svinētas ražas novākšanas beigas un sagaidīts gada tumšākais posms. Robeža starp dzīvo un mirušo pasauli kļuva izplūdusi. Tika uzskatīts, ka šajā laikā mirušās dvēseles klīst pa virszemi un cilvēki pārģērbās par dažādiem spokiem un monstriem, lai mirušie gari domātu, ka tie ir savējie, un neparautu dzīvos līdzi uz pazemes valstību. Tāpat pie ārdurvīm tika nolikts cienasts šiem veļiem, lai tie nenāk iekšā mājās.
Laikā, kad Eiropu sāka pārņemt kristietība, 1.novembris tika pasludināts par Visu Svēto dienu, bet 31.oktobri par svētās dienas priekšvakaru ("All-Hallows Eve"), kas vēlāk pārtapa par Halovīnu ("Halloween").
Amerikā Halovīna svētki nonāca caur Anglijas aizjūras kolonijām un līdz ar īru imigrācijas vilni 19.gadsimta beigās. Drīz vien amerikāņi pieņēma pārģērbšanās un "saldumus vai izjokosim" ("trick-or treat") tradīciju.
Atpirkšanās ar saldumiem ir ātrs un viegls veids, lai netiktu izjokots. Un lai iepriecinātu mazās bērnu sirsniņas. Bet mēs pieaugušie iedegsim mazo cerību gaismiņu ķirbītī un pieminēsim mūsu senču dvēselītes, lai mierīgi un godbijīgi varam pavadīt šo gada tumšo laiku.
