Klāt jau trešā advente. Pēc bargas ziemas pienācis neliels atkusnis, bet joprojām gribās ietīties segā, iedzert siltu tēju un notiesāt gabaliņu gardas kūkas. Tas jau kļuvis kā ziemīgs rituāls, lai ar labāku omu sagaidītu brīdi, kad dienas atkal kļūs garākas un saule uzspīdēs biežāk.
Lipīgais dateļu jeb īrisa pudiņš (sticky date/toffee pudding) ir viens no maniem mīļākajiem ziemas kārumiem. Lai gan neesmu dateļu fans, tomēr priecājos, ka šo recepti nolēmu pamēģināt. Un to gatavošu vēl un vēl. Recepte ir samērā vienkārša, bet tajā pašā laikā pavisam kaut kas cits un atšķirīgs no tradicionālajiem kēksiem, plātsmaizēm un siera kūkām.
Pudiņu var gatavot gan vienu lielu 20x20cm formā, gan likt 12 formu mafinu pannā. Var pasniegt gan siltu, gan atdzisušu. Dubultam priekam un baudai, siltam pudiņam vēl pa virsu var uzlikt karoti saldējuma un tikai tad uzliet īrisa mērcīti.
Receptes popularitātes sākums meklējams Anglijā, pagājušā gadsimta 70tajos gados. Uzņēmīgs vīrs vārdā Francis Coulson, kurš bija arī līdzīpašnieks viesnīcai, radīja un veidoja jaunas un sarežģītas receptes, ar ko pārsteigt un iepriecināt viesnīcas restorāna klientus. Viena no receptēm, kas dzima šajā viesnīcā ir lipīgais īrisa pudiņš, un tā joprojām ir populāra recepte Anglijā. Iespējams, ka Francis lipīgo īrisa pudiņu ir tikai darījis populāru, bet patiesībā recepte iegūta no grāmatas, kurai receptes savākusi un apkopojusi Patricia Martin kundze, kura, savukārt, šo recepti dzirdējusi no sava kanādiešu drauga.
Lai vai kā, lipīgā īrisa pudiņa recepte ir populāra ne tikai Kanādā un Anglijā, bet arī Austrālijā, kur to dēvē par lipīgo dateļu pudiņu. Un lipīgā dateļu pudiņa popularitāte ir saprotama, ja to vismaz vienu reizi pagatavo.
