Kad pirmo reizi izdzirdēju šo drausmīgo ziņu, mani pārņēma bailes. Bailes par to, ka mūsu rimtā un mierīgā ikdiena var būt tik trausla, ka liela vara viena neadekvāta cilvēka rokās var sagraut mieru miljoniem cilvēku. Bet, apzinoties nespēju ietekmēt situāciju, rodas līdzjūtība un vēlme palīdzēt tiem, kuriem mājas pavards ir zudis un ģimenes izšķirtas. Tā kā manā arsenālā nav ne kodolieroču, ne ballistiskās raķetes, tad lieku lietā savas prasmes saimniekot virtuvē un pagatavoju kaut ko ļoti tradicionālu no ukraiņu virtuves. Tādējādi vēlos paust cieņu un sūtu visas savas labās domas ukraiņu tautai.
Kāpēc borščs? Borščs ir pazīstams ne tikai ukrainā, bet šo zupu diezgan bieži gatavo un plaši pazīst visās bijušajās padomijas valstīs. Mazliet papētot boršča vēsturi, tās pirmssākumi meklējami jau 16.gadsimtā, kad zemnieku galdā tika celta skābena zupa, kuras pamatā izmantots latvānis (ukraiņu valodā "borshchivnyk"), no kā arī cēlies zupas nosaukums. Latvāņa lapas, kāti uz ziedkopas tikušas aplietas ar ūdeni un turētas siltumā vairākas dienas, kamēr fermentācijas procesā iegūts stiprs un skābens šķidrums, kas lietots zupas vārīšanai. Klāt likts gabaliņš gaļas un dažādi dārzeņi, kas nu kurā sezonā pieejami. Bet tieši ukraiņi ir tie, kuri kā nemainīgu sastāvdaļu zupai pievienoja bietes, kas Ukrainas zemē auga griezdamās. Sarkanā krāsa un saldskābenā garša ir tipiska boršča pazīme, savukārt, pārējās sastāvdaļas variē, atkarībā no sezonas, tradīcijām, garšas sajūtas un vēlmēm.
Pampuški ("пампушки") jeb maizītes, kas gatavotas rauga mīklas, ir tipiskas ukrainas virtuvei. Sāļajā variantā maizītes tiek gatavotas no kviešu, rudzu vai griķu miltiem, ceptas krāsni un aplietas ar ķiploku mērci. Parasti tās pasniedz kā piedevu borščam. Pampuškus var pagatavot arī kā saldo variantu - virtuļus, kas pildīti ar kādu saldu ievārījumu un pārbērti ar pūdercukuru.
