Urraaa....rabarberu laiks ir atkal klāt. Tartes, kūkas, plātsmaizes, krēmi, ķīseļi, mafini...uh, tik daudz ko gribās pagatavot. Šosezon sāku ar skaisto. Šo skaisto grafisko rabarberu tarti. Nav ātrs variants, bet, lai atslēgtu domas no citiem darbiem, ļoti labi padarboties ar rabarberu mozaīkas salikšanu.
Kad tik ļoti gribas pavasari, saulīti un siltumu, bet viss, kas pieejams ir aukstais ziemelis un vēl kāda sniegpārsla, kas aizvirpuļo aiz loga, tad jāpaveic virtuvē mazs darbiņš, lai citrusīgi vasarīgas garšas padanco mutē un iesilda garšas kārpiņas.
Veikalā ieraudzīju aprikozes, mīkstas un ar atlaidi. Atcerējos savu draudzeni, kurai pagalmā auga liels aprikožu koks. Un tepat Liepājā. Nezinu gan, ko viņa iesāk ar aprikožu ražu, bet man prātā ienāca šī rauga mīklas plātsmaize ar daudz sviesta un sulīgām aprikozēm pa virsu. Un šajā drēgnajā pirmsapkures laikā tā vien gribas atrast iemeslu, lai ieslēgtu cepeškrāsni.
"Iespējams labākais kabaču pielietojums", tā nosecināja vīrs, apēdot jau otro gabaliņu šīs kūkas. Un arī bērni nesūdzējās, jo kabačus vai cukīni nevar ne redzēt, ne sajust šajā kūkā. Klāt vēl mellenes, kas to visu padara košāku un vērtīgāku.
Kad ķirši pieēsts jau pilns vēders, tad jāuzcep ir kūka. Vispiņķerīgākais ir izņemt kauliņu no ķiršiem. No saldajiem ķiršiem to ir vieglāk izdarīt, bet, liekot lietā visas savas meistarības un sentēvu metodes, atkaulot var arī mazos, skābos ķirsīšus. Skābiem ķiršiem piemīt tā bērnības garša, kad tika noplūkti tieši no koka. Bet abu veidu ķirši - gan saldie, gan skābie ir ne tikai gardi, bet arī vērtīgi.
